Jaunjelgava 1800-1941
Pilsētas un ebreju kopienas vēsture.
Pilsētas un ebreju kopienas vēsture.
Jaunjelgava ar nosaukumu Frīdrihštate tika dibināta gandrīz pirms 400 gadiem. Plūdu, epidēmiju un ugunsgrēku rezultātā līdz 19. gadsimta sākumam tā pilnībā panīka. Tad šeit sāka apmesties ebreji. Viņi atdzīvināja šo vietu Kurzemes un Livonijas pierobežā. Aptuveni 100 gadus viņi šeit bija etniskais vairākums, un viņi noteica pilsētas izskatu un pulsu.
Šeit viņi piedzima, strādāja, mīlēja un audzināja bērnus. Šeit viņi nomira, katrs pāragri un katrs atsevišķi. Un tad viņi nomira visi kopā. 1941. gada jūlija beigās holokausta īstenotāji apkārtējos mežos nošāva visus Jaunjelgavas ebreju iedzīvotājus. Tur bija vairāk nekā 500 dažāda vecuma cilvēku – no zīdaiņiem līdz ļoti veciem cilvēkiem.
Tur joprojām ir vecas ēkas, kas bija daļa no ebreju štetla. Taču pēdējais ebrejs šeit jau sen nomira, un štetla vairs nav. Arī “vecā” ebreju kapsēta ir izzudusi. Jauno kapu bāreņu kapus līdz 1990. gadam bija aizaudzis mežs. Tajā laikā šeit tika uzsākts kapsētas saglabāšanas projekts. Koki un krūmi tika izcirsti. Apgāztie kapakmeņi tika pacelti. Tika iezīmēta teritorija.
Tika atjaunota holokausta upuru apbedījumu vieta. Šo projektu finansēja Frīdrihštates pilsētas domes deputāta Urija Šaca (1848-1913) pēcteči. Nelielu palīdzību sniedza pilsētas pašvaldība, Šamir fonds un citi sponsori. Līdz šim šī vieta bija kļuvusi par sakoptu kompleksu, kurā ietilpst pilsētas ebreju kapsēta un piemineklis holokausta upuru apbedījumu vietā.